1. Ziemas rīts un priekšpusdiena Pilsētas ieliņa gribēja ēst. Mazais bērns – meitene – bija cieši pārliecināta, ka bruģētā akmens iela ir izsalkusi. Tai bija padzīvojušas, pelēkrozā, pelēkbrūnas, pelēkpelēcīgas mājas, žogi, pakāpieni, bruģis un kaķu smaka. Kad spīdēja saule, ieliņai piederēja arī visi kaķi. Ziemā - peļķes, tik lielas, ka kaķi varētu tajās noslīkt vai iesalt ar visām ķepām. Meitene gāja uz bērnu dārzu, mammai pie rokas, un piesolīja ieliņai visādus gardumus: c

Par savu personīgo eksistenciālo baiļu pastāvēšanu nekad neesmu šaubījusies. Pārsteigta es biju, kad mani radošo vakaru audzēkņi, Bērnu klīniskās slimnīcas pacienti, viņu vecāki un aukles, labprāt piekrita uzzīmēt bailes un piedalīties Baiļu izstādē turpat slimnīcā. Mana pieredze kā māksliniecei un skolotājai liecināja, ka publika nav tik naska atzīt negatīvu emociju eksistenci. Ļaudis arī paši vēlētos uzzīmēt kaut ko glītu. Katarse, vērojot vizuālo mākslu, nav publikas piepr