DAĻA IEKŠSKATS SLIMNĪCĀ. Garš gaitenis, agrs rīts. Liliānas kolēģis APKOPĒJS satver viņu aiz elkoņa un ievelk sanitārajā telpā pie spaiņiem, slotām, metāla plauktiem un miskastes maisu ruļļiem. APKOPĒJS Tas ir ļoti svarīgi. Esmu beidzot zaudējis visu egoismu. Tas ir izdedzināts ārā. LILIĀNA Tad jau labi. Liliāna atbrīvo elkoni un ieraujas stūrī, pēc iespējas tālu no kolēģa un aizsargādamās, tomēr neuzkrītoši tur sev priekšā grīdas birsti. APKOPĒJS Es redzēju vīziju. Dievs ar

3. DAĻA ATPAKAĻ PAGĀTNĒ Zemūdens pilī. Pesteļzivs, acis pievērusi, atceras jaunību. Liela zivs, vēl jauna un spožām perlamutra zvīņām, laimīgi raugās uz saviem ikru bērniņiem. Pēkšņi viņas tīrajā bērnistabā ienāk cilvēki ūdenslīdēju tērpos, sāk brutāli raut un mest zivju bērnus kastēs, promnešanai. Lielā zivs metas tos glābt un aizstāvēt, kož un cīnās pārdabiskiem spēkiem, bet tas neko nelīdz. Viņas spuras neko nespēj pret cietajām ūdenslīdēju bruņām. Viņi nogrūž zivi zemē, i

IEKŠSKATS. Vecas sievietes māja laukos, taču apkārt ir neparasti daudz ūdens. Tas skalojas pie kājām un aiz loga ir nebeidzams ezers. Sieviete - krupis apciemo savu veco mammu. Viņas sēž un dzer kafiju. Uz galda ir svecīte un šķīvis ar šokolādes cepumiem. Māte ir krunkaina un salīkusi, ar milzīgām, zilām acīm. Mātes kreisā roka viegli trīc, tāpēc viņa to pietur ar otru roku cerībā, ka meita neko nepamanīs. MĀTE ... un tad jau man tā lielā zivs norāvās no ķēdes. Un ko tad es v

PERSONAS: BOMZIS LILIĀNA, SIEVIETE - KRUPIS PESTEĻZIVS MAZAIS ZIVĒNS DZIEDNIEKS PRAVIETIS MĀTE GARĀMGĀJĒJI UN CITI, KURI VĒL PIEVIENOSIES Šajā stāstā ir nesakarīgi izkaisīti citāti no Oskara Vailda "Salomes" - pirmā brīdinājuma par limerences briesmām PROLOGS. Ir silts vakars pavasarī, kādi mēdz gadīties pēc nomācošas ziemas. Pāri ielai ir piecstāvu blokmājas, un tās apņem maigs zaļums, bet uzmanīgi- pumpuri vēl nav izplaukuši. Ir zilgana krēsla ar maigu saules atspīdumu aiz

Mammai Marijai bija apnicis cīnīties ar zemes problēmām, viņa uzcēla sev un meitiņai pili mākoņos. Pilī bija viss, ko vien sirds jebkad...

Zeltaini bēšā dāvanu kastē viņa sēž, ar daudzām trīsuļainām akanta lapām izrotātā, dziļumā tumši zaļš mežs. Veclaiku amatnieki zīmējusi...