SIEVIETE - KRUPIS jeb LIMERENCES STUDIJAS

6. daļa

ĀRSKATS. Nākošajā rītā nozieguma vieta Liliānu pievelk kā mēsli sūdumušu. Liliānai negribas uz cietumu. Liliāna ilgojas pēc Filosofa profila, ilgojas pēc viņa ledus acīm. Miris viņš nav kļuvis tuvāks.

Tomēr viņa lavās klusi klusītiņām, lai vēlreiz paskatītos uz celtnieku vagoniņu, kuram apkārt apvilkta neondzeltena lente. Policija un ātrā palīdzība tur stāv, taču neviens īpaši nesteidzas, neviens neinteresējas par sievieti krūmos. Viņa droši vien tikai meklē ogas un sēnes. Dubultslepkavībā vainīgs kāds nelaimīgs narkomāns. Vai traks suns, spriežot pēc kodumiem.

POLICISTS

Kura mums zināma narkotiska viela izraisa vēlmi kost apkārtējiem?

MEDICĪNAS PĀRSTĀVIS

To mēs nevaram uzreiz pateikt.

Vajadzēs uztaisīt visas analīzes, un laboratorijā ir rinda četru mēnešu garumā.

Policists pamana krūmājā Liliānu un sāk nesteidzīgi iztaujāt liecinieci.

POLICISTS

Kāda ir jūsu nodarbošanās?

LILIĀNA

Es strādāju slimnīcā. Par apkopēju.

POLICISTS

Svētīgu darbu darāt, svētīgu darbu! Vai redzējāt kaut ko aizdomīgu?

LILIĀNA

Es tikai nupat atnācu. Kādas šausmas!

Vai viņi ilgi mocījās?

MEDICĪNAS PĀRSTĀVIS

Te pāris minūtēs viss bija cauri. Viņi pat nepaspēja nobīties.

POLICISTS

Kā jūs zināt, ka tur bija vairāki cilvēki?

LILIĀNA

Jūsu te ir tik daudz. Jūsu kolēģis krūmos vemj. Noteikti noticis kaut kas briesmīgs.

Kamera attālinās, atklājot grupu ar šokētiem policistiem un vemjošu ātrās palīdzības šoferi.

*

IEKŠSKATS. Pie Liliānas durvīm kāds ilgi dauzās un zvana. Viņa pati izmisumā ir palīdusi zem gultas un vaimanā. Apkārt gultai sakrauti asaru pilni spaiņi un mazgājamās bļodas.

IEKŠSKATS KĀPNĒS. Dziednieks ar plecu taranē Liliānas ārdurvis, līdz slēdzene padodas un viņš iekūleņo priekšnamā.

TUVPLĀNS. Zem gultas parādās aizelsusies un sasārtusi Dziednieka seja.

DZIEDNIEKS

Lien ārā! Ko tu esi sastrādājusi!

Liliāna šņukstēdama izlien no pagultes. Viņa aizrāpo līdz kaktam, kurā atslieta Filosofa skulptūra.

LILIĀNA

Atdzīvini man šito!

Dziednieks satriekts skraida pa istabu.

DZIEDNIEKS

Es redzēju tevi sapnī. Es redzēju, ko tu izdarīji.

LILIĀNA

Atdzīvini man šito!

Viņa sabrūk ceļos, apskaudama Filosofa kājas – dažādo materiālu dēļ skulptūra ir mazliet nesakarīga un izspūrusi.

DZIEDNIEKS

Uz policiju es neiešu... To tavā vietā izdarījā krupis...Tevi nevar vainot.

LILIĀNA

Vai man par mājas vizīti jāmaksā papildus?

Dziednieks nespēj parunāt, tikai atmet ar roku.

Liliāna viņam atnes glāzi ūdens.

LILIĀNA

Nopietni. Atdzīvini man šito. Nevienu citu man dzīvē nevajag. Tas ir nopietni.

DZIEDNIEKS

Es tevi nekad vairs nepieņemšu savā kabinetā. Uz ielas es tevi nepazīšu.

LILIĀNA

Tas nekas. Es vairs neko citu negribēšu.

Dziednieks nogulda skulptūru zemē, negribīgi uzliek tai rokas un koncentrē enerģiju. No viņa rokām plūst zeltaina enerģija un skulptūra sāk raustīties kā strāvas trāpīta. Tā met zilas un sarkanas dzirksteles. Paštaisītajam Filosofam notrīs plakstiņi un viņš klepodams vārgi pieslejas sēdus. Dziednieks izvelk no kabatas baldriāna pudelīti.

DZIEDNIEKS

Diemžēl pats no sevis viņš nefunkcionēs. Katru rītu vajadzēs piecus pilienus baldriānu.

Un pretmīlestību es nevaru garantēt.

Liliāna glāsta apstulbušo, monstrozo Filosofu. Viņa izskatās laimīga un apskaidrota.

LILIĀNA

Tas nekas. Turēšu viņu mājās tāpat vien.

Dziednieks atmuguriski kāpjas ārā no istabas, ļaujot Liliānai apčubināt mīļoto. Filosofs 2.0 ir piedzimis.

NĀKOŠAJĀ RĪTĀ LILIĀNAS GUĻAMISTABĀ. Liliāna iepilina Filosofa 2.0 lellei mutē baldriāna pilienus. Viņš notrīs, atmostas un pieprasa kafiju. Viņš ir skaists, izspūris, smaržīgs un atbild, kad viņu uzrunā, tomēr neizrāda par Liliānu ne mazāko interesi. Toties Filosofs 2.0 pamana televizoru ar priekšvēlēšanu debatēm, kļūst pavisam aizgrābts un pavērtu muti skatās. Tā viņam ir mīlestība no pirmā skatiena.

VIDĒJAIS PLĀNS PŪLĪ. Filosofs 2.0 piedalās partijas kongresā – mēs viņu redzam tumši pelēkā uzvalkā virzāmies starp citiem tumši pelēkiem uzvalkiem ar alkām pēc varas. Šur un tur pūlī redzams arīdzan kāds krāsains džemperis. Lai šo ainu uzzīmētu, vajag pašiem aiziet uz kādas partijas kongresu un novērot varaskārus ļaudis neatšķaidītā, stiprā koncentrācijā.

ĀRSKATS ZEM ŪDENS. Pesteļzivs sēž augstas zemūdens klints virsotnē kopā ar mazo, vārgo Zivēnu. Viņi vēro koraļļu dārzu klinšu ielokā. Viņiem līdzi ir piknika grozs, sviestmaizes, tārpiņi un saldējums. Zivēns ir kļuvis apaļāks, visas zvīņas spīdīgas, ataugušas atpakaļ. Zivēns grib blēņoties.

PESTEĻZIVS

Ēd dūšīgi. Tu tiešām labi jūties?

ZIVĒNS

Ome, liecies mierā!

Un viņš aizpeld turboātrumā, dzīdamies pakaļ nabaga klaunzivtiņām, ak nē – izrādās, haizivtiņām. Pesteļzivs paliek iepakaļ, spuras plivinādama un bļaustīdamās, viņa gribētu Zivēnu sargāt no briesmām, bet sargāšana vairs nav vajadzīga – Zivēns brīnumainā kārtā ir pilnīgi izveseļojies.

Pesteļzivs viena garā pūtienā izelpo ārā visus lāstus un liek tiem beigties. Vienkārši apnicis.

IEKŠSKATS. Tuvplāns. Liliāna skaita baldriāna pilienus. Katru rītu. Un nākošo rītu. Un visus rītus pēc tam. Ar pieciem pilieniem vairs nepietiek. Politiskās karjeras izraisītajā nervu slodzē Filosofam 2.0 nepieciešami jau divpadsmit pilieni, tikai lai funkcionētu.

No spoguļa neaicināts izlien Astoņkājis un sāk uzmākties Liliānai, kamēr viņa skaita pilienus.

ASTOŅKĀJIS

Tu man patīc. Es tevi jau ilgi vēroju un nevaru aizmirst.

Tas tavs vates lellis, viņam interesē tikai vara. Es jūs redzu cauri spogulim.

Viņš uz tevi pat nepaskatās.

Liliāna ļauj taustekļiem paskrubināt auss ļipiņu, kaklu, mutes kaktiņu un iekunkstas, pārsteidzot pati sevi. Astoņkājis izšļāc sārtus dūmus, aizklājot ekrānu.

ĀRSKATS. Tuvplāns. Policijas paziņojums pie sienas: Meklē traku suni, zobu plētums – 25 cm, indīgs, mežonīgs, ĀRKĀRTĪGI bīstams.

Šo plakātu pilsētā ir daudz. Liliāna dodas uz aptieku pēc baldriāniem un izliekas tos neredzam.

IEKŠSKATS. Pēz Zivēna izveseļošanās Pesteļzivs apciemo Liliānas māti un tēvu. Uz galda ir bagātīgs cienasts un pudeļu krājums, tomēr jūras veltes, par laimi, nemana. Ar pilniem vēderiem sirdis visiem ir atmaigušas.

BOMZIS

Saproti. Es tak negribēj' tev darīt pāri.

Bet mums pašiem nebi', ko ēst.

LILIĀNAS MĀTE

Katram savi bērniņi vismīļākie.

Pēc kopīgas ēšanas un atmiņām par to, cik grūti audzināt bērnus, Pesteļzivs izvelk no azotes pelēku kastīti. Viņa to atver. Uz sārta zīda zaigo milzīga, bezgala dārga melnu un sārtu pērļu kaklarota.

PESTEĻZIVS

Tas jūsu meitiņai. Uz kāzām.

Viņa vairs nepārvērtīsies par krupi. No pielūdzējiem nevarēs ne atkauties.

IEKŠSKATS. Televizorā mēs redzam priekšvēlēšanu debates. Filosofs 2.0, vaļīgām vates un plastilīna sastāvdaļām plīvojot, runā, runā, rokām žestikulēdams, līdz opozīcijas ūjināšana kļūst pārāk skaļa. Kamera attēlinās no ekrāna – Liliāna un Astoņkājis skatās televizoru, savijuši kopā rokas un taustekļus.

IEKŠSKATS SĀRTĀ NAKTSLAMPIŅAS GAISMĀ. Liliāna guļ blakus Filosofam II, līdz viņš iemieg. Liliānai mugurā ir tikai pērļu kaklarota. Tad gultā klusi ieslīd arī Astoņkājis, un viņa laimīgi iemieg, iekārtojoties taustekļu skāvienos ménage à trois.

IEKŠSKATS SPOŽĀ RĪTA SAULĒ. Liliānas māte ir atnākusi ciemos un novērtē viņas jauno dzīvokļa iemītnieku. Viņa ir paņēmusi līdzi arī Sargzivi. Sargzivs nerūc, toties mēģina sagrauzt Filosofa II kāju pirkstus un aizdomīgi apošņā Astoņkāja taustekļu atstātos nospiedumus uz segas.

LILIĀNAS MĀTE

Bet bērniņu jums nav. Vai tad šitādam var būt bērniņi.

Viņa izvelk no Filosofa II sānu šuves pildījumu, kurš sācis atdalīties, un nicīgi nošņaukājas.

LILIANA

Mēs adoptēsim!

LILIĀNAS MĀTE

Tu uzmanies no tā trakā suņa. Ziņās bija.

Vēl nav noķēruši. Kur tā armija skatās!

ĀRSKATS MEŽA BIEZOKNĪ. Karavīru grupa strīdas par to, kurš ies meklēt trako suni. Pēc iepazīšanās ar Sargzivi viņiem ir liels respekts pret visām dzīvām būtnēm un brīvprātīgie nepiesakās.

Seržants trako.

SERŽANTS

Kauna jums nav! Visa mūsu starptautiskā sadarbība paputēja vienas zivs dēļ!

Karavīri klusē, galvas nodūruši.

SERŽANTS

Un tagad jūs baidāties no suņa?

ĀRSKATS – ZEMŪDENS PASAULĒ ZIED SAKURU PARKS. Parks ir pilns ar cilvēkiem, saldējuma un cukurvates pārdevējiem, bērnu ratiņiem un smiekliem. Liliāna, sirdsapziņas pārmetumu mocīta, sapērkas pilnas rokas rozā cukurvates bumbuļu.

Viņa sēž viena parkā zem sakurām un veido cukurvates bērnus. Pēcpusdienas noslēgumā viņai blakus zālītē guļ jau četras sārtas bērnu galviņas, kuras viņa uzmanīgi iekrāmē somā. Cukurvate ir beigusies. Liliana aplaiza pirkstus un dodas mājup.

BEIGU TITRI: Viņa dzīvos ilgi un laimīgi kopā ar četriem cukurvates bērniem un paštaisīto vīrieti, kurs centīsies kļūt par premjeru. Kaut nu pietiktu baldriānu līdz ievēlēšanai.

Tikai naktīs, kad Filosofs 2.0 iemieg, Liliāna viņa stīvo rumpi iestūķē pagultē, lai pilnībā nodotos Astoņkājim.

Krupis ir pārgājis dzīvot pie Liliānas mātes kā mīļdzīvnieks. Viņš uzticīgi lec pakaļ Bomzim visur, kur tas iet, un pieprasa, lai lasa priekšā “Salomi”.