SHE IS NOT A TAME LIONESS I


1.nodaļa.

TABLETES.

Slimnīca. Pēcdzemdību istabiņa. 2011. gada pavasaris.

Trīs dienas veca franču/latviešu skaistule, apbrīnota, apkrauta puķēm un dāvanām, šņākuļo mammai pie sāniem. Mamma raksta aizstāvēšanas runu savam maģistra darbam, kas jāaizstāv pēc četrām dienām, kad meita būs jau veselu nedēļu veca.

Runai jābūt aptuveni 40 minūtes garai. Nekas jēdzīgs nenāk prātā. Inteliģence ir mammu pametusi, tā ir kaut kur ārā, aiz slimnīcas sienām.

Ierodas daktere, pievilcīga, atklāta normandiete ar platu smaidu.

ĀRSTE :

Tā, kundze ! Esmu atnākusi aprunāties par jūsu kontracepciju. Es jums palīdzēšu izvēlēties vislabāko izsargāšanās metodi jūsu vajadzībām.

ES:

Ai, liels paldies. Ziniet, es jau esmu par to domājusi. Kontracepcija man nebūs nepieciešama.

ĀRSTE :

Kundze, jūs nesaprotat. Pat, ja jūs barojat bērniņu ar krūti, jūsu mēnešreizes var jebkurā brĪdī atsākties un ir vitāli nepieciešami izlemt par labāko kontracepcijas metodi tieši šobrīd. Piena garšu tā tik jūtami neizmainīs, kā jūs varbūt baidāties,

ES :

Ai nē, kundze, ļaujiet man paskaidrot. Jūs jau zināt, mēs ar meitiņu aizstāvēsim diplomdarbu un atgriezīsimies mājās, Latvijā. Latvijā man nekad nav bijušas vajadzīgas kontracepcijas tabletes un, es domāju, arī turpmāk nevajadzēs.

ĀRSTE (viegli izbrīnīta) :

Kā jūs to domājat, Latvijā nevajadzēs ? Jūs taču varat palikt stāvoklī jebkurā brīdī !

ES :

Nē, nē, kundze, jūs nesaprotat. Es... man... Latvijā man nebūs drauga vai mīļākā, es lieku galvu ķīlā. Es kaut kā... to ir grūti paskaidrot... Es neesmu latviešu vīriešu tips, es viņiem nepatīku. Turklāt man tagad ir meitiņa.

ĀRSTE (ar lepnumu izrieš krāšņās krūtis) :

Kundze, kad mēs satiekam savu prince charmant, nekāds bērns mūs nespēj atturēt !

Es jums izrakstīšu ļoti labas kontracepcijas tabletes, jūs redzēsiet. Tikai neaizmirstiet tās iedzert !

ES :

Cienītā kundze, es labprāt dzertu šīs tabletes, es tikai zinu, ka man nebūs nekādas vajadzības pēc kontracepcijas un kāpēc gan lieki dzert kaut kādas tabletes ? Es nelietoju zāles bez nepieciešamības.

ĀRSTE :

To jūs nevarat zināt. To jūs nekad nevarat zināt ! Kundze, tieši tad, kad jūs vismazāk to gaidīsiet...

ES :

Atvainojiet, to ir tik grūti izskaidrot. Es braucu mājās uz Latviju. Tā ir pavisam cita kultūra, citas attiecības. Mēs neticam le prince charmant, mēs neticam le grand amour. Es vasaru pavadīšu savā lauku mājā, es tur visus pazīstu, ticiet man, nekāds princis tur nedzīvo... (īsa pauze pārdomām) … nē, un citur arī nedzīvo.

ĀRSTE (neparko nepadodas) :

Un kā tad Francija ? Kā tad jūsu bērniņa tētis ?

ES :

Nē. Nē. Nē. Viņš negribēja būt tētis. Nē. Es vairs nespēju.

Todien man izdevās uzvarēt diskusijā. Mana lieliskā daktere tagad zina, ka uz pasaules ir zeme, kur cilvēki netic le grand amour.

Viņa man pastāstīja, ka viņas kuplā ģimene vienmēr visās brīvdienās lido kopā, ar vienu lidmašīnu. Lai, ja nu kas, aizietu bojā visi reizē.

2. nodaļa

KANDIDATŪRAS

Kandidāts Nr. 1.

Neliela nobīde komunikācijā. Man likās, ka viņš lamājas. Viņam likās, ka ir mīļš, vīrišķīgs un neatvairāms. Jo ļaunāk !

Kandidāts Nr. 2.

Žēl, tik jauks cilvēks bija. Depresīvs, lai. Arī bērnus mīlēja – ja meitiņas vakarā bija panašķējušās no suņa bļodiņas, otrreiz vakariņas viņš tām nedeva – naudiņa jātaupa.

Dāsns, vis. Piedāvājās uzdāvināt man meiteņu apnēsātās drēbītes. Es, vīzdegune, sāku šķobīt degunu. Nu tad ar' vairs ar dāvanām neuzbāzās.

Un vēl viņam bija tarantuls. Pusauga zirneklene plaukstas lielumā. Dzīva, ļoti indīga, bet laikam labsirdīga.

Un vēl viņam bija divi kaltēti tarantuli, tā teikt, mūmijas. Glabājās bērnistabā, kastītē, aiz cieņas pret dzīvību.

Satikties ar mani īsti negribēja – naudiņa jātaupa, bet bija iecerējis par savu virtuālo mīļāko. Bija gan arī vēl precējies - šķiršanās dārgi maksā.

Turpinājums sekos...

Un, ja es pat tādu cilvēku laižu garām, tad tiešām esmu pelnījusi kvernēt ar kaķi.

Kandidāts Nr. 3

Velns ! Sūds ! Fils de putain de fille de putain de merde ! Kas, kas, kas sagāja dēlī ? Kas bija nepareizi ? Merde, merde, merde !

Tātad, jā, man mazlietiņ, tikai mazmazlietiņ sajauca galvu un tikai mazmazlietiņ sirsniņu. Tad tāda ir sajūta, ja neesi kādam īstā ? Tā tas notiek ? Tas ir sasodīti riebīgi, ja tā notiek.

Morāle : tev ir jābūt gatavam atvērt savu sirdi, lai mīlētu vēlreiz. Ja tu esi atvēris savu sirdi, esi drošs – tā tiks sāpināta.

Posts à l'affiche
Posts à venir
Tenez-vous à jour...
Posts Récents
Archives
Rechercher par Tags
Retrouvez-nous
  • Facebook Basic Square
  • Twitter Basic Square
  • Google+ Basic Square

© 2023 par EK. Créé avec Wix.com

  • w-facebook
  • Twitter Clean
  • w-flickr