Daudzi manas paaudzes cilvēki netiek ar to galā. Ne visi, protams. Laimīgie veiksminieki apmierināti skatās no augšas uz mums, cauri kritušajiem. Kaut kāda iemesla pēc mums tas neizdodas. Neatkarīgi no izskata, rakstura, dzīves filozofijas, mērķu kalendāra, piespraustā pie sienas, mēs netiekam galā, padodamies. Mīlestība. Es vairs nezinu, kā to darīt. Vecākas paaudzes cilvēkiem tas ir kārtējais pierādījums, ka jauni un ne vairs tik jauni cilvēki gāžas pa taisno bezdibenī, ir neizmērojami dumjāki par vecajiem. Bojāeja!

 

Es apgalvoju: mēs neviens neesam vainīgi. Ja būtu iespēja, mēs lieliski tiktu galā ar mīlestību. Tas ir Mīlestības Dievs, kurš ir aizgājis pensijā. Viņš vairs nedzird mūsu lūgšanas. Sauciet Viņu, kā gribat – par Erotu, Amoru, Kamadevu, Kupidonu... Viņš ir noguris un kļuvis vecs, varbūt piekusis kā vecs skolotājs, kuram apnikuši neattapīgi skolēni, kas tik slinki un nežēlīgi, kad jāiegaumē cēlā mīlestības māksla.

Šobrīd Mīlestības Dievs atrodas tālu no mums, uz mākoņa malas un vēro mūsu kaislības laipni, attālināti, ar rezignētu smaidu. Mīlas trijstūri un heksagoni viņu nespēj aizkustināt. Aizdedziniet rožu vainagu vai savu kredītkarti viņam par godu, izlejiet dārgu smaržu pudeli, lai aromāts paceļas debesīs viņam par godu – viss vienalga. Varbūt viņš atbalstīsies mākonī uz otra elkoņa, varbūt iedzers malku vīna. Bet nepalīdzēs, nē. Jūsu sajauktā, uzvandītā jūtu un gultas dzīve paliks tādā pat sāpīgā, neatrisinātā haosā kā līdz šim.

Ko darīt jums, mīlestības svētītie un laimīgie? Ejiet prom, skatieties uz citu pusi, ka nelaime jums nepielīp, ka ciešanu pīšļi nenotraipa jūsu kājas un nepielaiž jums nemīlestību kā vīrusu.

Ko darīt, ja jūs spītīgi ticat mīlestībai un nevēlaties padoties? Darāmā ir daudz – var vasaras pilnmēnesī kaila/s dejot meža pļavā. Var skaitīt mīlas mantras 40 dienu no vietas, 108 reizes rītā un vakarā. Var rakstīt lūgšanas un veidot vēlmju kolāžas, palaist tās kosmosā, iztēloties gaismu sirdī, nolikt svecīti Dievmātei. Var apkampt svētos akmeņus un kokus – meklējot mīlestību, jums nekad vairs nebūs garlaicīgi.

Mīlestība – iespējams, mēs nekad, visas cilvēces pastāvēšanas laikā, to īsti labi neesam mācējuši darīt. Varbūt pirmo reizi mums ir pietiekami daudz laika, lai to ievērotu un nokaunētos.

Šodienas mīlestības veiksminieki, neskatieties uz mums no augšas – jau rīt jūs varbūt plēsīsiet mēbeles, meklēsiet indi izmisumā par mīlestības zūdīgo dabu.

Izstāde “Pierādījumi oficiālai mīlestības nāvei” sastāv no eļļas tehnikā veidotas gleznu sērijas, kurā es ar līdzcietību un humoru esmu gleznojusi dažādas parādības, kas mīlestībā var noiet greizi un neizdoties. Esmu centusies raudzīties uz to no atvaļināta, labvēlīga, taču tāla Mīlestības Dieva skatupunkta. To papildina skulptūru grupa “Viena uz četriem”, kas atveido bezgalvainus einuhus, kuri savā starpā dala vienu vienīgu dāmu. Tās ir būtnes, kurām varmācīgi atņemta gan fiziskā, gan garīgā mīlestības puse.

Tā kā mana sirdsapziņa vairs neatļauj veidot darbus tīri klasiskās tehnikās, kas prasa daudz resursu un ir kaitīgas elpojošām būtnēm, tad daļu no šī procesa es cenšos padarīt dabai draudzīgu. Gleznas un skulptūras ir tapušas uz mutanta materiāla, kurā pašliets papīrs, seni zīmējumi, grāmatas, kuras neviens vairs negribētu lasīt, apvienoti ar seniem audumiem, kas ir pārāk neglīti, lai no tiem šūtu kleitas.

Simboli un seni dievi no dažādām pasaules malām ir sarīkojuši mīlestības pilnu ballīti uz audekla. Ja jūs nejūtaties ciniska/s, dzīves nogurdināta/s un izvārgusi/dzis, izmantojiet izstādi kā nebēdīgu bukletu mīlestības mākslā. Mazie elfi un fejas ir studējuši Tantras mākslu no seniem indiešu un persiešu manuskriptiem. Tās ir ļoti veiklas, izveicīgas maģiskas būtnes.

Vai jūs arī tā varat izdarīt?